Zemes vēsture. Visuma, Saules un planētu rašanās. Zvaigznes evolūcijas stadijas

Saskaņā ar kosmogonijas modernajām koncepcijām Visuma mūsdienu attīstības etaps aizsākās apmēram pirms 10-15 (pēc citām ziņām 10-18) miljrd gadu ar t.s. Lielo Sprādzienu.

Saskaņā ar klasisko teoriju, pie t = 0 visa Metagalaktikas matērija ir bijusi koncentrēta mazā tilpumā (punktā), vielas blīvums ρ un tempertūra to tuvojās bezgalībai;
pie t > 0 (10-35 sek) – sākas strauja izplešanās, kas turpinās apmēram 10-32 sek;
pēc šīs Visuma attīstības fāzes seko palēnināta izplešanās;
radās apstākļi elementārdaļiņu sintēzei, pēc 10-6 sek matērija sastāvēja no protoniem (pozitīvi lādētas daļiņas), neitroniem, elektroniem (nelielas masas negatīvi lādētas daļiņas);
izplešanās turpinājusies, pēc 15 min temperatūra kritusies tiktāl ka protoni un neitroni sāka veidot kodolus – radušies pirmie ķīmiskie elementi:
42He (hēlijs, 20-30% no kopējā daudzuma; He – ķīmiskā elementa hēlija apzīmējums, skaitlis 4 apzīmē protonu un neitronu skaitu atoma kodolā un vienlaicīgi norāda uz aptuveno atommasu, bet skaitlis 2 norāda uz protonu (arī elektronu) skaitu atomā),
nedaudz 21H (=D, deitērijs, ūdeņraža izotops, kurā kodolā ir viens neitrons)
nedaudz 32He kodolu
vēl mazāk 63Li (lītijs) un 74Be (berilijs).
Tā kā sākotnēji izveidojās daudz protonu, apmēram 70-75% brīvi palikušie protoni piesaistīja brīvos elektronus un izveidoja ūdeņradi 11H (kodolā nav neitronu). Temperatūrai samazinoties, tālākā elementu sintēze bijusi iespējama vairs tikai zvaigznēs.

Visuma izplešanās turpinās (galaktikas izplešas, izplešas arī starpgalaktiku telpa).

Metagalaktikas izmēriem pieaugot, sāka izpausties izplešanās neviendabīgums, radās matērijas sabiezējumi. Ūdeņraža un hēlija sabiezējumi gravitācijas iespaidā sarāvās, izdalītā gravitācijas enerģija pārvērtās siltumā, un sabiezējuma dzīlēs pieaugot temperatūrai un spiedienam, sākās kodolsintēzes reakcijas – apmēram 4 miljardus gadu pēc Lielā Sprādziena iedegās pirmās zvaigznes.…