Naudas un varas loma konkrētā sabiedrībā, tās vērtību sistēmā un sabiedrības vēsturē vienmēr bijusi augsta un tāpat tas ir arī tagad. Manuprāt, nav pamata apgalvojumiem, ka tagad šīs vērtības ieņem kādu īpaši augstu, sabiedrības vēsturē vēl nepieredzētu pozīciju. Drīzāk pretēji – agrāk pastāvēja daudz mazāk kritēriju pēc kuriem tika vērtēta cilvēka nozīme sociālajā hierarhijā un nauda un vara šo kritēriju virknē atradās pirmajā vietā. Piemēram, jau Bībelē mēs varam atrast cilvēka vērtējumu atbilstoši tam, kas viņam pieder: “Ījabs bija viscildenākais visu austrumnieku vidū. Viņam piederēja 14000 sīklopu, 6000 kamieļu, 1000 jūga vēršu un 1000 ēzeļmāšu”1.
Savukārt, sabiedrībai attīstoties, palielinoties tās funkcijām un darbības veidiem, sabiedrības vērtību sistēmā iekļuva arī tādas parādības kā talants, izglītība, domāšanas savdabība, dažādas prasmes u.c. Arī latviešu tautas dziesmās, kur taču redzams visas latviešu tautas vērtību mērs, mēs lasām cieņu un atzinību turībai:
Lien speltē, lec ellē,
Sīku grašu bārstītāji
Godināti, slavināti
Sudrabīna metējiņi!…
