Jaunlatviešu kustības pamati meklējami 19. Gs. 60.-90. Gados. Par rašanās centru var uzskatīt Tērbatas universitāti, kurā mācījās aptuveni 30 latviešu izcelsmes studenti. Par jaunlatviešiem dēvē progresīvās inteliģences kustības darbiniekus, kuri galvenokārt vēlējās izveidot latviešu ideoloģiju un pārtraukt latviešu pārvācošanu. Par kustības aizsācēju uzskata Krišjāni Valdemāru, taču lielu ieguldījumu snieguši arī Juris Alunāns, Ādolfs Alunāns, Krišjānis Barons, Atis Kronvalds u.c.
Jaunlatvieši izveidoja īpašu programmu, jeb darbības virzienus, lai sasniegtu savus mērķus. 1)Atjaunot, radīt latviešu kultūru (literatūru, mūziku, mākslu, teātri), 2)Izveidot, nostiprināt latviešu gramatiku un literatūru, 3)Radīt latviešu nacionālās skolas, kurās mācības norisinātos latviešu valodā, 4)radīt latviešu biedrības, 5)Latviešu sabiedrības diferencēšana, dažādu sabiedrības slāņu veidošana.
Izkopjot latviešu valodu, gramatiku un literatūru jaulatviešiem nācās pārvarēt dažādus šķēršļus un cīnīties par valodas pastāvēšanas tiesībām vispār, jo baltvācieši neuzskatīja, ka latviešiem ir vajadzīga sava valoda un centās dažādos veidos latviešu tautu pārvācot. Jaulatvieši uzņēmās milzīgu darbu, darināja jaunvārdus, atsijāja vārdus un jēdzienus no vācu valodas, kā arī pilnveidoja pareizrakstības pamatus.…
