-
Ieteicošais ģimenei, kura piedzīvojusi sava bērniņa nāvi
Konspekts2 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Psiholoģija
Šajā adresē atbalsta vecākus pēc bērna zaudējuma, ģimenes vai sievietes dalās savā pieredzē , kuras piedzīvojušas gan agrīnu grūtniecības zaudējumu, gan arī nedzīvi dzimuša bērniņa zaudējumu, kā arī zaudējušas bērniņus pēc tā dzimšanas. Šeit ir stāsti par dzīvi pirms un pēc notikušā, kā arī par to mīlestību, ko bērni atstājuši saviem vecākiem. Šīs mājas lapas kontaktos atrodams gan Linards Rozentāls – kurš pieejams Rīgas Lutera draudzē un Bērnu slimnīcas Vecāku mājā, gan arī Lelde Titava, kura pieejama P. Stradiņa slimnīcas garīgās aprūpes dienestā.
Kā nākamo atbalsta „vielu” es iesaku apmeklēt atbalsta grupu ar nosaukumu „Tikšanās grupa vecākiem, kuri zaudējuši bērnu”, kas norisinās turpat Bērnu slimnīcas Vecāku mājā. Šī grupa arī ir domāta gan tēviem, gan ģimenei kopumā un grupa ir slēgtā tipa, kas nozīmē, ka nodarbībā ir tikai 8 cilvēki. Grupas nodarbības vada Ginta Bula, kura pati sevi uzskata par trīs bērnu māmiņu, kaut arī, šobrīd viņai ir viens, jo pati ir zaudējusi divus savus bērnus. …
Kā pirmo ieteicamo literatūras avotu vēlētos ieteikt grāmatu „Dvēseļu dārzs”, kas manā uztverē, ir ļoti noderīga un daudzpusīga. Šī grāmata, protams, vairāk balstās uz saskari ar Dievu, lūgšanām un cerībām, līdz ar to, varbūt ne katram šī grāmata derētu, bet kā viena no manām ieteicamajām literatūrām ir tieši šī grāmata, jo tā sevī ietver: 1. I nodaļu - Spontānais aborts (vai es izdarīju ko tādu, lai to izraisītu?; vai mans bērniņš jau bija reāls cilvēks tai brīdī, kad notika spontānais aborts?; kā lai atceros kādu, ko nekad nepazinu?; kāpēc citi nesaprot manas sāpes?; kā lai paturu prātā atmiņas, par savu zaudēto bērnu?) 2. II nodaļu - Nedzīva bērna piedzimšana vai jaundzimušā nāve (kāpēc es jūtos tik bezpalīdzīga, kopš mans jaundzimušais bērniņš ir miris?; kā lai es tieku galā, zaudējot kādu, ko tik stipri mīlēju?; kā lai es nokārtoju organizatoriskos jautājumus?; kādēļ es jūtos tik greizsirdīga un iztukšota, redzot citas mātes ar bērniem?) 3. III nodaļu – Mātei (kāpēc es jūtos tā, it kā būtu nomirusi daļa no manis?; kā lai sevi nomierinu, kad man jābūt stiprai?; vai vēl aizvien esmu māte, kaut arī mans bērniņš ir miris?; kādēļ bērna tēvs nesaprot manas sāpes?)
