Vērtējums:
Publicēts: 29.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 1.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 2.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 3.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 4.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 5.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 6.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 7.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 8.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 9.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 10.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 11.
  • Referāts 'Recenzija par grāmatu "The Lexus and the Olive Tree" ', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Grāmatas autors ir Tomas Frīdmans (Thomas L. Friedman), viens no vadošajiem ASV pētniekiem globalizācijas jautājumos, Pulicera balvas ieguvējs. Varbūt precīzāk būtu teikt, ka T. Frīdmans ir feļetonists (žurnālists), kas raksta par ārpolitikas norisēm žurnālam The New York Times. Kā norāda Francis Fukujama, tad šis darbs nonāk tik tuvu jaunās pasaules kārtības definēšanai, kā neviens cits. Tāpat augstu šo darbu novērtē laikraksts „ The New York Times”, norādot, ka šis darbs sniedz labāko atbildi uz to, kas ir globalizācija.
Darbā tiek apskatīti tādi jautājumi kā starptautiskās ekonomiskās attiecības, brīvais tirgus, salīdzināts kapitālisms un sociālisms, mēģināts atbildēt uz jautājumu, kas ir globalizācija.
Uzreiz jāsaka, ka grāmata ir visai interesanta, īpatnējs ir autora rakstības stils. Ja sākumā likās, ka grāmata būs sausu faktu un dažādu specifisku terminu pilna, kurā būs mēģināts akadēmiski diskutēt, tad sākot lasīt šo darbu izjutu vilšanos (pozitīvā aspektā), autors savu ideju labākai parādīšanai un salīdzināšanai, izmanto savos ceļojumos pieredzēto un it kā ar vienkāršu salīdzināšanu ļoti uzskatāmi parāda dažādas pretrunas.
Nodaļā „Jaunā sistēma” autors salīdzina globalizāciju un auksto karu kā sistēmas, kas pēctecīgi nomainījušas viena otru. Lai parādītu, ka globalizācija ir sistēma, ar savu struktūru un principiem, kas pamatā ir līdzīgi Aukstā kara sistēmai, autors norāda uz to, ka Aukstais karš bija starptautiska sistēma, kas radās pēc II Pasaules kara, ar savu struktūru, ko raksturoja spēka līdzsvars starp ASV un PSRS, ideju cīņa starp komunismu un kapitālismu, un pasaules nostāšanos komunisma, kapitālisma un neitrālās pozīcijās, par spēka rādītāju kalpojot tam, cik tālu var tikt palaistas atomraķetes un kādu iznīcību tas nesīs.1 Kā norāda autors, tad šodienas globalizācijas ēra savā būtībā ir visai līdzīga Aukstā kara ērai, tomēr ar savām unikālām atšķirībām. Ja Aukstais karš tika asociēts ar Berlīnes sienu, tad globalizācija ar integrāciju un raksturota ar terminu – Web (tīkls), atšķirībā no Aukstā kara, kur cilvēki bija sadalījušies pa nometnēm, tos atdalot ar sienu (Berlīnes siens, Dzels priekškars), mūsdienās internets ir tas, kas saista visas pasaules iedzīvotājus savā starpā un no tā nav iespējams izvairīties.2

Autora komentārsAtvērt
Atlants