Elektrība

Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektriski lādētu daļiņu vai ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Vārds “elektrība” ir radies no grieķu vārda ēlektron, kas nozīmē “dzintars”.
Dabā novērojamas elektriskās parādības, kuras izraisa elektrisko lādiņu klātbūtne vai kustība.
Atoma kodolam un elektroniem piemīt elektriskais lādiņš, tāpēc starp tiem notiek elektriskā mijiedarbība.
Elektrisko lādiņu mēra kulonos (C).
Atoma kodola lādiņš ir pozitīvs, bet elektrona- negatīvs.
Vienādas zīmes elektriskie lādiņi atgrūžas, bet pretējas zīmes- pievelkas.
Elektrostatiskā indukcija ir pozitīvo un negatīvo lādiņu atvirzīšanās uzlādēta ķermeņa tuvumā.
Elektroskops- ar to var noteikt vai ķermenis ir elektrizēts.
Vadītāji un izolatori
Vielas, kas labi vada elektriskos lādiņus (elektrību), sauc par elektrības vadītājiem.
Elektrības vadītāji pārvada elektriskos lādiņus, jo elektroni tajos var brīvi pārvietoties.
Vielas, kas praktiski nevada elektrību, sauc par elektrības izolatoriem jeb dielektriķiem.
Elektrības izolatoros elektroni brīvi pārvietoties nevar.
Elektrizācijas izpausmes
Ķermeni var uzlādēt (elektrizēt) saberzējot. Berzes dēļ radušos nekustīgos lādiņus sauc par statisko elektrību.
Lai novērstu ķermeņu elektrizēšanos, veic iezemēšanu- ķermeni savieno ar zemi ar elektrības vadītāju.
Zibens- negaisa laikā radusies liela elektriskā dzirkstele.
Tas ir bīstams gan elektriskā lādiņa, gan izdalītā siltuma dēļ.
Lai pasargātu ēkas, augstceltnes, torņus un augstsprieguma elektrolīniju balstus no zibens spēriena, tos aprīko ar zibensnovedēju.…