Viens no pirmajiem zinātniekiem, kurš nopietni ir pētījis procesus organizācijās ir Frederiks Teilors (1856. 1915.). viņš ir ieviesis jaunu metodi organizācijas veidošanā un darba organizācijā – zinātnisko eksperimentu (eksperimentējot ar dažādām darba metodēm un darba rīkiem, tiek atrasts optimālākais, ar kuru darbu var izpildīt visātrāk un kvalitatīvāk).
Galvenās problēmas, ar kurām nodarbojās Teilors bija:
kā paaugstināt ražošanas efektivitāti, ne tikai samazinot ražošanas izmaksas un palielinot iegūto peļņu, bet arī uzlabojot strādnieku darba efektivitāti, paaugstinot viņiem algas. Viņa secinājums bija – lai celtos darba ražīgums, jāpaaugstina alga;
kā novērst tradicionālo mazražīgo darba metožu izmantošanu darbā, kas tikai rada situāciju, ka darbinieki nelietderīgi iznieko savus spēkus un spējas. Viņa ideja bija, ka katram darbam ir tikai viena vislabākā izpildes metode (to noskaidro ar zinātniskā eksperimenta metodi), par kuru jāinformē strādājošais. Šīs pieejas trūkums ir tas, ka tiek apspiesta darbinieku radošā iniciatīva.
Teilora uzskati par darbiniekiem:
strādniekiem ir dabiska tieksme strādāt mazāk par savām spējām;
darba efektivitāti var paaugstināt stimulējot darbiniekus ar atalgojumu;
cilvēkiem labāk patīk, ja viņiem dod noteiktu uzdevumu daudzumu, nevis nosaka, lai dara tik, cik var.…
