2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | DARBA ALGAS TEORĒTISKIE ASPEKTI | 5 |
| 1.1. | Darba algas formas un veidi | 6 |
| 1.2. | Minimālā darba alga | 9 |
| 2. | DARBA ALGAS LIELUMU NOTEICOŠIE FAKTORI | 11 |
| 3. | DARBA ALGAS DINAMIKA LATVIJĀ | 17 |
| 3.1. | Vidējās darba algas dinamika laika posmā no 2007. – 2015. gadam | 19 |
| 3.2. | Vidējās darba algas dinamika publiskajā un privātajā sektorā laika posmā no 2007. – 2015. gadam | 21 |
| 3.3. | Vidējās darba algas dinamika tautsaimniecības nozarēs laika posmā no 2007.-2015. gadam | 22 |
| SECINĀJUMI | 26 | |
| Izmantotā literatūra | 28 |
SECINĀJUMI
1. Kā liecina teorijas analīze, darba alga atšķiras no darba samaksas ar to, ka darba samaksā tiek ieskaitītas arī piemaksas, prēmijas un cita veida atlīdzība saistībā ar darbu.
2. Izglītība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka darba algas lielumu, jo augstākā izglītība sniedz iespēju pelnīt par 48% vairāk nekā vidējā izglītība.
3. 65% jauniešu pēc vidusskolas beigšanas izvēlas mācīties augstskolās un koledžās, lai iegūtu augstāko izglītību un būtu iespēja pelnīt vairāk, kā arī justies drošāk darba tirgū.
4. Valstī vidēji ir novērojams 26% aplokšņu algas īpatsvars, kas ir diezgan augsts rādītājs, kas nozīmē to, ka valsts budžets neiemaksāto nodokļu dēļ zaudē savu iespējamo apjomu.
5. Sievietes pelna vidēji par 19% mazāk nekā vīrieši, kas norāda uz to ka darba tirgū eksistē diskriminācija un sievietēm ir grūtāk iegūt augstāku darba algu.
6. Latvijā ir elastīgas darba algas, kas Latviju ierindo 2. vietā pasaulē pēc algas noteikšanas elastības, kas ir pozitīvi, jo Latvijai krīzes laikā nedraud ražošanas apjoma kritums un bezdarba pieaugums.
7. Vidējās darba algas pieaugums valstī ir vienmērīgs, un 2015. gadā vidējā darba samaksa bija pieaugusi par 20% salīdzinot ar 2008. gadu.
8. Privātajā sektorā darba samaksa 2015. gadā bija par 28% lielāka nekā 2008. gadā, bet publiskais sektors 2015. gadā pelnīja par 6% vairāk nekā 2008. gadā, kas nozīmē to, ka strādājot privātajā sektorā 2015. gadā vidēji varēja nopelnīt par 6,5% mazāk nekā publiskajā sektorā, 2008. gadā šī starpība bija 22,7%.
9. 7 tautsaimniecības nozares pelna virs vidējās darba samaksas, bet pārējās 12 nozares pelna zem valsts vidējās darba samaksas, kas norāda to, ka pastāv liela darba algu atšķirība, kas rada sabiedrības noslāņošanos.
…
