Gēte piesātināja seno leģendu par doktoru Faustu ar jaunām, filozofiskām atziņām par dzīves jēgu un patiesību. Mūžīgās patiesības meklētāja Fausta tēls saviļņoja rakstnieku jaunības gados un nepārstāja interesēt līdz mūža galam.
Tautā zināmo nostāstu par gudro, drosmīgo un veiklo vīru Gēte interpretēja filozofiski un radīja traģēdiju par doktoru Faustu, kurš nenoguris meklē atbildi uz mūžīgajiem jautājumiem: kas ir visa pamats, no kā viss radies, kāda ir dzīves jēga?
Gētes filozofiskā traģēdija “Fausts” (1d. – 1808, 2d 1831) ir viens no izcilākajiem darbiem pasaules literatūrā. Lugas sižetam Gēte izmantojis kādu 16. gadsimta leģendu par doktoru Faustu, kas, tiekdamies pēc zināšanām, pārdod savu dvēseli velnam (Mefistofelim) un beigās aiziet bojā.
Luga piesaista ar savu, patiesībā arī mūsdienās aktuālo, tēmu un tās pasniegšanas veidu, kā arī ar Fausta iekšējo cīņu, kas visā lugas gaitā paliek arvien spraigāka un sarežģītāka starp šķietami labo un ļauno.
…
