Dzejnieks dzimis Trapenes pagasta kalpa ģimenē. Studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1952-1957). Publicējas kopš 1950. gada. Strādājis laikrakstu un žurnālu redakcijās, visilgāk – žurnālā “Draugs” (1968-1983). Kopā ar dzīvesbiedri krievu dzejnieci Ludmilu Azarovu nozīmīgāko mūža daļu dzīvojis Rīgā, Lielajā Altonavas (tagad O. Vācieša) ielā 19, 1993. gadā tur atvērts dzejnieka muzejs. Vācieša nozīmīgākais tulkojums – M. Bulgakova “Meistars un Margarita” (1979), viņš atdzejojis arī krievu dzejnieku R. Roždesvenska, M. Isakovska u.c. darbus. Saņēmis goda nosaukumus – LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1977), LPSR Tautas rakstnieks (1977), apbalvots ar LPRS Valsts prēmiju (1967), PSRS Valsts prēmiju (1982).
Bibliogrāfija
Dzeja
1. Si minors. R.: Liesma (1982)
2. Zibens pareizrakstība. R.: Liesma (1980)
3. Antracīts. R.: Liesma (1978)
4. Gamma. R.: Liesma (1976)
5. Visāda garuma stundas. R.: Liesma (1974)
6. Melnās ogas. R.: Liesma (1971)
7. Aiz simtās slāpes. R.: Liesma (1969)
8. Dzegužlaiks. R.: Liesma (1968)
9. Viņu adrese – taiga. R.: Liesma (1966)
10. Elpa. R. Liesma (1966)
11. Krāces apiet nav laika. R.: LVI (1960)
12. Ugunīs. R. LVI (1958)
13. Tālu ceļu vējš. R. LVI (1956).…
