Tiesības ir cilvēku kopdzīves nepieciešama sastāvdaļa. Vārdi “vienotība, taisnība un brīvība” visur pasaulē apzīmē politisku pamatkonsensu par to, ka kopdzīvei cilvēku kopienā ir jātiek regulētai. Tiesības ir valsts garantēto vispārīgo normu kopums cilvēku kopdzīves regulēšanai un starp cilvēkiem radušos konfliktu atrisināšanai ar nolēmumu palīdzību. Lai šo definīciju izprastu ir jānoskaidro dažādi jēdzieni:
Normas un to klasifikācija;
Tiesību izcelšanās un to valstiskā garantēšana, un valsts jēdziens;
Tiesību funkcijas (uzdevumi).
Šī definīcija der visām valstīm un visām tiesībām valstiskās struktūras ietvaros. Tātad tā der arī netiesiskai valstij. Un patiešam izskatās, ka katra valsts, ja tā vispār grib pastāvēt, neiztiek bez tiesību minimuma valsts organizācijai, varas stabilizēšanai un kopdzīves regulēšanai.
Politiskajā dzīvē tiek pieprasīti arvien jauni likumi vai pastāvošo likumu uzlabojumi. Modernajās sabiedrībās šķiet attīstāmies taisni vai noremdināms izsalkums pēc tiesību normām. Acīmredzot tiesības apmierina noteiktas vajadzības un cerības un tādēļ patstāvīgi izraisa jaunas vēlmes pēc jaunām tiesībām. …
