Es saprotu to, cik katram cilvēkam ir svarīgi piepildīt savus sapņus, un arī to, ka tas vienam pašam ir grūti izdarāms, tāpēc ar prieku un sapratni palīdzu. Piemēram, ja mana māmiņa vēlētos dzimšanas dienā baltu porcelāna eņģeli, es viņai to dāvātu, varbūt pat divus. Un tikai tāpēc, ka mīlu viņu.
Nav svarīgi, kas tieši cilvēkam rūp. Galvenais, ka rūp, ka grib palīdzēt veidot citus un pasauli sev apkārt labāku. Varbūt rūpes ir jūtas? Rūpes piešķir jēgu dzīvei, jēgu kaut ko uzsākt, turpināt un pabeigt. Taču ar rūpēm par savu izskatu, labsajūtu, izglītību vai ikdienišķām iegribām nepietiek. Tas liek kļūt egocentriskam. Šādi cilvēki parasti ir vientuļi. Es nevēlos tāda būt. Es vēlētos līdzināties tiem cilvēkiem, kuri iegājuši vēsturē ar savu atšķirīgo, jūtīgo dzīves uzskatu. Tādi noteikti ir mākslinieki, dzejnieki. …
