Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Livonija', 1.
  • Prezentācija 'Livonija', 2.
  • Prezentācija 'Livonija', 3.
  • Prezentācija 'Livonija', 4.
  • Prezentācija 'Livonija', 5.
  • Prezentācija 'Livonija', 6.
  • Prezentācija 'Livonija', 7.
  • Prezentācija 'Livonija', 8.
  • Prezentācija 'Livonija', 9.
  • Prezentācija 'Livonija', 10.
  • Prezentācija 'Livonija', 11.
  • Prezentācija 'Livonija', 12.
  • Prezentācija 'Livonija', 13.
  • Prezentācija 'Livonija', 14.
  • Prezentācija 'Livonija', 15.
  • Prezentācija 'Livonija', 16.
  • Prezentācija 'Livonija', 17.
  • Prezentācija 'Livonija', 18.
  • Prezentācija 'Livonija', 19.
  • Prezentācija 'Livonija', 20.
Darba fragmentsAizvērt

Livonijas zemnieki
Zemnieki - pakļautās Baltijas tautības (igauņi, latgaļi, lībieši, sēļi, zemgaļi un kurši).
Visiem zemniekiem bija jāmaksā baznīcai desmito tiesu jāpilda klaušās, (13. gs. bija jāpiedalās ordeņa un bīskapu organizētajos karos un zemes aizstāvēšanā, piļu, ceļu, tiltu un baznīcu būvē), kopš 14. gs. pieauga lauksaimniecības klaušas,
jāmaksā kungam naturālās nodevas
14. -15. gs. zemnieki nonāca parādos, tos ierakstīja vaku jeb zemes grāmatās
pakāpeniski zemnieki kļuva par dzimtcilvēkiem
Landtāga lēmums par aizbēgušo zemnieku izdošanu

Leimaņi
Leimaņi - vietējie dižciltigie, kļuva par vāciešu vasaļiem
Viņus dēvēja arī par ķoniņiem, ķēniņiem vai vienkārši brīvajiem.
Ievērojamākie - kuršu un lībiešu ķoniņi.
Pienākumi pret senjoru: kara klausība, tulku un kurjeru funkcijas
Sīkie leimaņi savas zemes apstrādāja paši, lielākie
izmantoja kalpu darbu.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants