Termins mārketings literatūrā parādījās 19. un 20.gs mijā, un tieši skaidrojams kā tirgus darbība, darbs ar tirgu. Ekonomikas nozari, kas nodarbojas ar produktu sadali un maiņu sauc par tirgvedību. Mārketings visvērienīgāk attīstījās 50. gadu sākumā. Jau 60. gados vairākums amerikāņu, kā arī Eiropas uzņēmumi atzina mārketinga efektivitāti, un tas kļuva par to darbības stratēģijas pamatu ar atbilstošiem principiem, formām, metodēm un vadīšanas stilu. Mārketings kā mācību disciplīna stabili tika iekļauts universitāšu un koledžu, kā arī menedžeru sagatavošanas skolu programmās. 20. gs. 70. gados populārs kļuva atzinums, ka galvenais mārketings sistēmas princips ir orientācija uz patērētāju. 20.gs. 80.gados šo koncepciju pilnveidoja, un tās ietvaros izveidojās īpašs virziens – sociālais mārketings. Koncepcijas piekritēji ar mārketingu saprot patērētāju vēlmes, intereses un mērķtirgus noteikšanu un, lai uzturētu un celtu sabiedrības labklājību, to apmierināšanas nodrošināšanu efektīvāk nekā to dara konkurents. 1
21. gs. ekonomika. Pretstatā iepriekš valdošajai, jaunā ekonomika balstās uz digitālo revolūciju, informācijas apkalpošanu un informāciju (vadību) par patērētājiem, produktiem, cenām, konkurentiem, un visiem citiem mārketinga vides aspektiem.…
