Absolūtisma periods sākās ar Luija nākšanu pie varas un noslēdzās ar Franču revolūciju. Taču arī citās Eiropas valstīs, sekodami Francijas piemēram, monarhi centās varu centralizēt. Taču tāpēc viņus nevar saukt par despotiem, jo valdniekiem bija jārespektē gan aristokrātijas, gan pavalstnieku domas.
Svarīga absolūtisma jēdzienā ir arī saikne starp ekonomiku un valsts varu. Varas centralizēšana noveda pie nodokļu paaugstināšanas Francijā, jo bija vajadzība uzturēt lielu armiju, taču praksē tika ieviests arī algots darbs un uzņēmējdarbība.
Absolūtisma ideja bija pievilcīga daudziem iedzīvotāju slāņiem, jo tā solīja darīt galu haosam un nemieriem, kas valdīja Eiropā, kura vēl pie tam bija izpostīta pēc daudziem kariem. Absolūtisma idejas piekritēji solīja mieru un saticību, ja vien vara tiks centralizēta. Tam ticēja gan pavalstnieki, gan paši monarhi. Varu, pēc absolūtisma monarhu domām, vajadzēja izmantot pēc iespējas nepiekāpīgāk, ņemt kontroli pār armiju, izpildvaru, nodokļu iekasēšanu un sadali savās rokās. Taču absolūtās varas veidošanu traucēja gan baznīca, gan aristokrātija, gan arī neatkarīgie pārstāvniecības orgāni (Francijā – Ģenerālštati, Anglijā – parlaments). Un karaļi centās šos šķēršļus dažādi pārvarēt. …
