Dabas un apstādījumu teritoriju vērtējums Rīgas pilsētā

Pašlaik pasaulē arvien lielāku nozīmi iegūst ilgtspējīgas attīstības idejas un prakse, veidojas jauni priekšstati par pilsētu plānošanu, kas ietver arī zaļo platību saglabāšanas un uzlabošanas pasākumus, lai radītu veselīgu pilsētvidi. Pārmaiņas gaidāmas arī Rīgā, jo ir aizsākusies jaunā pilsētas attīstības plāna izstrāde, kas noteiks pilsētas attīstību līdz pat 2018.gadam, tāpēc pastiprinās diskusijas par dažāda veida neapbūvēto platību kvalitāti un nozīmi Rīgā. Izmantojot citu valstu pilsētu pieredzi, nepieciešams izstrādāt tieši Rīgai piemērotāko dabas pamatnes novērtēšanas modeli, kas izmantojams to struktūras un funkciju uzlabošanai.
Šajā darbā, lai apzīmētu izpētes objektu, kā pamatjēdziens tiek lietots “dabas un apstādījumu teritorijas”, bet, tā kā nepastāv vienota pieeja pilsētas neapbūvēto platību jeb ārvides izdalīšanai un klasifikācijai, tiks izmantoti arī vairāki tā sinonīmi vai pēc nozīmes tuvi termini, kas atrodami dažādos literatūras avotos, piem., zaļās platības, dabas teritorijas, atklātās teritorijas u.c.
Tā kā pētījumi par dabas un apstādījumu platībām kā instrumentu pilsētas vides uzlabošanai parasti tiek veikti konkrētas pilsētas vajadzībām un pēc to pasūtījuma dažādu projektu, pilsētas attīstības plānu u.c. dokumentu un rīcību izstrādei, tad darbs balstās galvenokārt uz šo pilsētu pieredzi, kas pieejama interneta avotos.…