-
Sarunas pie galda un pieņemšanās
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Valodas kultūra | 4 |
| 2. | Sarunas pie galda | 5 |
| 3. | Sarunas lietišķās pieņemšanās | 5 |
| 4. | Pieklājīga un nepieklājīga uzvedība pie galda saviesīgos pasākumos | 6 |
| 5. | Galda runas | 8 |
| Kopsavilkums | 9 | |
| Izmantotā literatūra | 10 |
Pat vissaturīgākā saruna daudz zaudē, ja sarunu biedra valodu piesārņo žargona, modes vai lamu vārdi, ja izrunas veida un intonācija uztrauc. Tāpēc jācenšas runāt pēc iespējas skaidri, mierīgi, mērenā stiprumā. Nav pieklājīgi runāt pārāk klusu, tā, ka klausītājam nepārtraukti jālūdz teiktais atkārtot, vai arī pārāk skaļi, jo tas sarunu biedram var būt nepatīkami un bieži vien pievērš arī citu cilvēku uzmanību. Grūti ir saprast pārāk ātru runu, bet, ja runājam pārāk lēni, klausītājs var kļūt nepacietīgs. Katram izrunātajam vārdam, zilbei un skaņai vajadzētu būt skaidri sadzirdamiem. Neglīta un uzkrītoši nedabiska valoda, kurā, piemēram, stāstītājs cenšas izrunāt līdzskaņus citu valodu manierē, mēģina vārdus izgrūst caur degunu u.tml. (I. Āsamā, 1973)
Bagāts vārdu krājums liecina par kultūru, zināšanām, erudīciju.
Jāuzmanās ar svešvārdu lietošanu. Svešvārdus daži cilvēki bieži lieto nepareizi. Tos vajadzētu izmantot vienīgi tad, ja tiešām nevar atrast savas valsts valodas vārdus. Svešvārdi jāizrunā pareizi un jālieto pareizā nozīmē, lai nenonāktu apsmieklā. (I.Gumovska, 1987)
Lai iesāku sarunu, it īpaši ar nepazīstamu cilvēku, svarīga ir pareiza un pieklājīga sasveicināšanās.
Sasveicināšanos nosacīti var iedalīt divos veidos: mutiskā jeb verbālā (pasveicināšana, pieklājības frāzes, retoriskie jautājumi) un ķermeniskā jeb neverbālā.
Mutiskā jeb verbālā sasveicināšanas - kaut gan sasveicināšanās rituāli dažādās valstīs mēdz atšķirties, līdz ar starptautisko sakaru attīstību veidojas kopīgas iezīmes. …
Mūsdienās uzvedība pie galda ir viens no kritērijiem, kas liecina, ka cilvēks ir labi audzināts, patīkams sabiedrības loceklis. Ikdienas steigā tiek aizmirsts par galda kultūru un galda etiķetes normām. Taču katram vismaz reizi nākas nokļūt situācijā, kurā nākas izmantot galda kultūras estētiskās normas pie galda, apmeklējot svinības vai pieņemšanas. Sarunas pie galda ir būtiska svinību sastāvdaļa, tādēļ svarīgi ir pārdomāt to, ko vēlaties teikt, lai nenokļūtu mulsinošā situācijā. Verbālā komunikācija rada svarīgu pirmo iespaidu par cilvēku – kā tas runā, kādā izteiksmē un kādas saunu tēmas tiek izvēlētas. Sarunas būtu jāveido tādas, lai tās būtu patīkamas visām tajās iesaistītajām personām. Lai sarunas raisītos labvēlīgi un blakussēdošajiem būti interesanti atrasties vienam otra sabiedrībā, svarīgi būtu ieverot viesu izvietojumu pie galdiem. Var atļaut viesiem pašiem izvēlēties sev tīkamākās vietas un sarunu biedrus vai arī izvietot pēc šāda principa – lai laikus izvairītos no konfliktiem, kas varētu rasties dažādu politisku uzskatu cilvēkiem, sēžot pie viena galda, vai šķirtajiem pāriem pēkšņi satiekoties kādā pasākumā, viesību rīkotājiem rūpīgi jāizvēlas, ko sēdināt pie viena galda. Pretēju uzskatu cilvēkus nevajag sēdināt blakus, šķirtos radus vai draugus nosēdinām katru savā galda galā, ārzemnieku nevajag likt blakus cilvēkam, kas nemāk svešvalodu, vecāku cilvēku ielikt jauniešu pulka vidū arī būtu kļūda. Precētus pārus var izšķirt, bet mīlas pārīšiem gan jāsēž blakus. Ja viesībās piedalās kāda sevišķi svarīga un cienījama persona, tad tā ieņem vietu pie namamātes vai namatēva vai vakara organizētāja sāniem
