Parlamentārās monarhijas Eiropā. Ar ko tās atšķiras no parlamentārajām republikām

SECINĀJUMI
1. Parlamentārajā monarhijā monarha suverenitāti ierobežo parlamentārā pārstāvniecība un konstitucionālie principi. Tātad par suverēnās varas subjektu kļūst koleģiāla politiska institūcija – parlaments, kurā karalim ir īpašs stāvoklis.
2. Parlamentārajā republikā pilsoņi ievēl tikai Saeimu, kas ir atbildīga vēlētāju priekšā par savu darbību. Visas pārējās institūcijas un amatpersonas (izņemot pašvaldības) ir tieši vai netieši atbildīgas Saeimai. Arī Valsts prezidents ir Saeimas izraudzīts, un šī institūcija ir apveltīta galvenokārt ar reprezentatīvām funkcijām.
3. Parlamentārisms ir pārstāvnieciskās demokrātijas senākā forma, par kuras etalonu tiek uzskatīta Lielbritānijas politiskā sistēma. Parlamentārisma pamatpazīme ir tā, ka vienīgā tautas vēlētā institūcija ir likumdevējs jeb parlaments, kurš sevī iemieso vēlētāju suverēno gribu. Tieši parlaments veido un apstiprina valdību, kura savukārt ir atbildīga par savu darbību parlamentam. Ja parlaments nobalso par neuzticības izteikšanu, tad valdībai ir jāatkāpjas, dodot vietu citam kabinetam vai sasaucot jaunas parlamenta vēlēšanas.
4. Parlamentārajā monarhijā likumdošanas valdība pieder parlamentam, kurš sastāv no apakšējās palates un augšējās palates. Izpildvara pieder valdībai, kurā valda premjer-ministrs. Parlamentārās monarhijās monarham Veto (aizliegums) tiesības ir tikai gadījumos, kas paredzēti likumā, ministru iecelšana ir atkarīga no parlamenta uzticības votuma, monarha pavēles iegūst likumīgu spēku tikai tad, kad tās kontrasignē attiecīgais ministrs. Parlaments pat lielā mēra regulē monarha personīgo dzīvi – laulības, galmu, dienestu.
5. Parlamentārismā iespējams izdalīt 4 atsevišķas deleģēšanas pakāpes: (1) no vēlētājiem uz likumdevējā ievēlētajiem priekšstāvjiem; (2) no deputātiem uz valdības vadītāju; (3) no valdības vadītāja uz atsevišķiem ministriem; (4) no ministriem uz ierēdņiem.
6. Par parlamentārisma galvenajām priekšrocībām tiek uzskatītas dalīšanās varā, ciešāka sadarbība starp dažādām valsts institūcijām un savstarpējā atkarība, mērenāks politikas stils, reprezentatīvāka darbība un iespēja politiskajām minoritātēm ražīgāk iesaistīties politikas veidošanā.
7. Parlamenta virsvara izriet no apstākļa, ka parlamentārismā ir tikai viens tautas suverēnās gribas paudējs un iemiesojums, kas izraudzīts tiešās vēlēšanās – likumdevējs. Tas piešķir parlamentam īpašu statusu un īpašu ietekmi visā demokrātiskajā politiskajā sistēmā.
…