Atkarībā no katram individuāli pieejamajiem resursiem un no viņu iecienītā dzīves stila, patērētājiem ir dažādi patēriņa līmeņi. „Resursu līmeņu nodalīšana definēs (noteiks) to, kas ir vai nav būtisks patēriņš. Ierobežoti finansiālie resursi var ierobežot arī patiesās izvēles iespējas, padarot patērētāja uzdevumu – pieskaņot pirkumus vajadzībām – daudz sarežģītāku un iespējamās kļūdas daudz izšķirošākas”.
No vienas puses tirgū tiek piedāvāts aizvien plašāks patēriņa pakalpojumu klāsts, kas domāts pirktspējīgiem patērētājiem. No otras, patērētājiem, kuriem ir mazāki naudas līdzekļi, varētu būt grūti tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem.1
Patērētāju sabiedrībā ir iesaistītas abas puses – gan ražotāji, gan patērētāji. Strādājoši cilvēki ir iesaistīti gan produktu un pakalpojumu ražošanā un izplatīšanā, gan to patērēšanā.…
