Pirktspējas paritātes teorijas metode paredz izmantot divu valūtu ilgtermiņa līdzsvara valūtas kursus, lai atrastu vienādojumu valūtas pirktspējai. Pirktspējas paritāte ir divu vai vairāku valūtu attiecība pēc to vienības pirktspējas. Pirktspējas paritāti aprēķina attiecībā pret noteiktu preču vai pakalpojumu kopumu: tā var būt daļēja (aprēķināta attiecībā pret noteiktu preču vai pakalpojumu grupu) vai kopēja (aprēķināta attiecībā pret visām precēm vai visiem pakalpojumiem).11 Pirktspējas paritātes principa metodi izmanto, nosakot jebkuras valūtas maiņas kursa pamatotību. Tā paredz, ka, apmainot noteiktu summu vienas valsts valūtas pret kādas citas valsts valūtu pēc maiņas kursa un iztērējot šo valūtas daudzumu šajā otrajā valstī, ikviens par šo naudas summu var nopirkt tieši tikpat daudz preču vai pakalpojumu, cik pirmajā valstī.
PPP noteikšanu sarežģī tas, kas valstis neatšķiras savā starpā tikai ar cenu līmeni, bet gan realitātē cenu starpība pārtikai var būt lielāka nekā cenu starpība nekustamajam īpašumam. Šādas sakarības rodas tādēļ, ka cilvēki dažādās valstīs parasti patērē dažādas preču grozus.12
Mūsdienās investors ir, kas ieguldījis naudu, orientējas uz gaidāmo peļņu (procenta likmi). Tādējādi investoram, kas iegulda naudu kapitāla aktīvos, jārēķinās ar:
procenta likmes apmēru savā valsti;
procenta likmes apmēru ārvalstīs;
maiņas kursa svārstībām.
Procentu likmju paritāte liecina, ka ir sasniegts tāds iekšzemes procentu likmju līmenis, kura gadījumā vienāda apjoma depozīti valstī un ārvalstīs dod vienādu ienākumu, ja tos pārrēķina vienā valūtā.13
…
