Saskarsme ir uzskatāma par cilvēces garīgās dzīves galveno esības formu un vienu no senākajām un sarežģītākajām katras tau¬tas garīgās kultūras sastāvdaļām. Savukārt, attīstoties demokrātijai, domu un darbības plurālismam, saskarsmes problēmas ieņem arvien nozīmīgāku vietu kā teorijā, tā praksē, jo cilvēku savstarpējās attiecības un kontakti kļūst arvien daudzveidīgāki.
Kā psiholoģiska kategorija saskarsme Latvijā ieviesta XX gs. septiņdesmitajos gados apzīmējot cilvēku mijiedarbības procesu. Pēc krievu psiholoģes G.Andrejevas domām, saskarsme ietver gan otra cilvēka uztveri un izziņu, gan arī sazināšanos un informācijas apmaiņu. Viņa nodala trīs galvenos strukturālos saskarsmes aspektus:
• Komunikatīvais( saskarsme kā informācijas apmaiņa);
• Interaktīvais( saskarsme kā mijiedarbība);
• Preceptīvais ( saskarsme kā savstarpēja uztvere).
Saskarsme ietver konkrētus ietekmēšanas elementus, ar kuru palīdzību cilvēks ne tikai nodod un saņem informāciju, bet arī cenšas panākt noteiktus mērķus: ietekmēt saskarsmes partneri, saskaņot rīcību, ierosināt vai pārtraukt kādu no partnera darbībām.
…
