’Būsim stipri garīgi, nekad neļausim apsīkt vai bālēt mūsu tēvu zemes mīlestības un patriotisma ugunij! Ja tā degs gaišās liesmās, tad varēs būt droša mūsu tauta, mūsu zeme, mūsu valsts, mūsu tēvija.’’[2]
Ulmanis nebija brīnumdaris, viņam vienkārši bija apbrīnojama spēja likt latviešiem noticēt saviem spēkiem. Cilvēkus vienoja ideja. Ideja, kas augstāka par visu- mīlestība pret savu valsti. Protams, pa vidu bija veiksmīgi iepīts Ulmaņa kults, bet, manuprāt, tas bija tā vērts. Ja salīdzina ar mūsdienu Latviju- ne jau ekonomiskā situācija ir Latvijas lielākā problēma. Lielākā nelaime ir, ka cilvēki saka: ‘’Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti.’’ Man tas nav pieņemams. Sava valsts ir nenovērtējama bagātība. Pasaulē tautu ir daudz reiz vairāk, nekā valstu. Mums, latviešiem, nepilniem 2 miljoniem, ir sava valsts- bet liela daļa to nemāk novērtēt. Ulmani ir vērts apbrīnot un cienīt vien par to, ka viņš bija īsts savas zemes un valsts patriots, turklāt, prata šo mīlestību iedvest citos.…
