Lasot Mirdzas darbus „Mīlestība” un „Mirkļu mūžība”, kā arī viņas dzejas darbus un izteicienus es sajūtu, ka mūsu domas sakrīt, es jūtu sevī līdzību un no viņas darbiem varu vilkt paralēles ar savu dzīvi: „Par savu mīļo nesauc to, kas, redzot tavu galvu noliekto, ne mirkli neiespēj ar tevi bēdās būt, bet grib no tevis tikai prieku gūt.” Jūra Mirdzai Ķempei dažkārt bija spēka devēja. Sāpju un izmisuma brīdī dzejniece uzrunā jūru. Arī es mīlu staigāt gar jūras krastu gan vasarā, gan ziemā, tur es varu pārdomāt dzīvi un saņemt jaunu spēku.…
