Ideālisms izskata starptautisku politiku caur morālām vērtībām un legālām normām. Tas ir mazāk ieinteresēts praktiskajā lietas analīzē (kā uzvedas starptautiskas politikas dalībnieki), bet vairāk – normatīvās vērtēšanas rezultātos (kā tiem dalībniekiem būtu jāuzvedas). Tieši tāpēc ideālisms ir ļoti līdzīgs utopismam.
Vairākums ideālisma starptautiskas politikas formu ir saistīts ar internacionālismu, kas pamatā ir ticējums, ka cilvēku starptautiskai politiskai darbībai jābūt organizētai pēc vispasaules, nevis tikai nacionāliem principiem. Savukārt tas garantē, ka gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī cilvēka darbībai būs raksturīga harmonija un sadarbība ar citiem sabiedrības locekļiem.
Viena no visizteiksmīgākajām ideālisma formām ir redzama liberālismā. Lai gan liberāļi tradicionāli pieņēma, ka politikas galvenais objekts ir kāda nācija vai kāda valsts, viņi uzsvēra arī savstarpējas neatkarības un brīvā tirgus lielu nozīmi. Šāda internacionālās politikas teorija, atspoguļojas ticībā kolektīvajā drošībā un starptautiskajās tiesībās, kas savukārt iemiesojās tādās starptautiskajās organizācijās kā Tautu Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija. Vēlāk, jau pēc Otrā pasaules kara, šīs starptautiskās sadarbības un kolektīvās drošības idejas tika attīstīti un izplatīti vēl vairāk un vairāk. Tas veda pie dažādu organizāciju un kustību rašanas, kuru pamatā bija pacifisma (jebkādas vardarbības noliegšana) idejas.…
