Mūsdienās liberālās demokrātijas jēdziens tiek lietots reprezentatīvās demokrātijas nozīmē, nevis tiešās demokrātijas nozīmē, kas pastāvēja Senās Grieķijas Atēnu piemērā. Savukārt anarhija tiek uzskatīta par stāvokli, kad pastāv kārtība bez likumiem, kad tiek noliegta centralizētā valdības vara un valsts konkrētā iekārta, bet tiek ieviests neierobežotas brīvības stāvoklis iedzīvotāju vidū. „Anarhija ir pilnīgākā demokrātijas attīstības forma, bet tajā pašā laikā noteikti ir aiz tās.”1 Bieži vien anarhija tiek uzskatīta par utopisku un neiespējamu valsts stāvokli, jo tam ir nepieciešama ļoti augsta cilvēces attīstība, lai spētu dzīvot bez rakstītiem un regulētiem likumiem.
Anarhija ar demokrātiju ir divas atšķirīgas lietas savā starpā, bet tajā pašā laikā tās ir arī savstarpēji saistītas. Abas lietas, protams, nav savstarpēji identiskas, bet nav arī pilnīgi antonīmas. „Liberālā demokrātija var būt iespējamās anarhijas politiskā forma.”2 No tā var secināt, ka pēc A. Bertola (Bertolo, Amadeo) domām liberālā demokrātija var tomēr novest pie mūsdienās iespējamās anarhijas formas, tomēr tā būs politiskā anarhija.…
