Rihards jeb t.s.Ričs raksturots Lauras, Alvīnes un Marijas atmiņās un pārdomās.
spēlēdamies ar meitu Zaigu raksturots kā ”(..) milzīgs salīdzinājumā ar bērnu, izspūris, nosvīdis, skaists kā velns ar visu raibumu – dimdinādams istabas grīdu”.
Šajā nelielajā darba fragmentā spilgti attēlotas Lauras un Riča attiecībasKatreiz, kad Ričs stipri aizkavējās pēc darba (tātad atkal kaut kur dzēra), Laura iedomājās, kā tas ieskurbis, bet nereti pilnīgi piedzēries trieksies ar motociklu pa tumsu – Lauras sirds allaž sažņaudzās ļaunā priekšnojautā: ja nu šoreiz, kas atgadās.. Tikai izdzirdusi Riču atgriežamies, viņa atvieglota iekrita miegā. „Tu nemaz nepadomā par mani”, nogurusi no šādas dzīves līdz nāvei, Laura pārmeta. „Par ko tad es, Lauriņ, domāju, ja ne par tevi. Kopš esam precējušies, man, goda vārds, nav bijis nevienas citas.” Viņi runāja katrs savā valodā. Kaut kas no Lauras teiktā laikam taču aizķērās Riča atmiņā, jo nākamajā reizē viņš pārveda pilnas kabatas konfekšu, un ar iereibuša cilvēka smago, neveiklo cītību vilka ārā konfektes un lika uz segas rindiņā, brīdi pa brīdim smaidot pavērdamies. Bet Laura raudāja, jo Ričs neko nebija sapratis.…
