Komunikācija ir līdzeklis, ar kura palīdzību saistām sevi ar pārējo cilvēci. Mēs dzīvojam diezgan simboliskā vidē, jo simboliskā komunikācija ir kļuvusi par galveno mehānismu, kas palīdz mums koordinēt un strukturēt savu uzvedību grupās un sabiedrībās.
Simboliskās komunikācijas ietvaros žestus saprot kā sociālus aktus ar simbolisku nozīmīgumu, kas kalpo komunikatīviem mērķiem. Plaši izplatītais žests — galvas kustības no vienas puses uz otru — ar nozīmi «nē» sastopams daudzās kultūrās ar vienu un to pašu nozīmi, bet ir specifiskāki žesti, kas raksturīgi tikai kādai noteiktai kultūrai.
„ Psihalogi pierādījuši, ka verbāli sarunas partnerim tiek nodota mazākā informācijas daļa, daudz lielāka informācijas daļa-nepazīstamu vai mazpazīstamu cilvēku saskarsmes pirmajās 10 minūtēs pat 60% līdz 80% informācijas- tiek nodota ar visdažādāko neverbālā komunikācijas zīmju palīdzību. Neverbālā komunikācija pakļauta cilvēka psihes neapzinātajiem procesiem, un tāpēc tā ir pateisāka, atklātāka. Daudz vieglāk ir samelot ar vārdiem, nekā ar acu skatienu vai pozu. Ja mēs gribam pilnībā saprast partneri, viņa patiesos nolūkus un emocijas, ja paši vēlamies būt pareizi saprasti, mums jāseko neverbālās komunikācijas izpausmēm un tās saistībai ar vārdiski pateikto.”…
