Ūdens tiek piesārņots, ja vielas vai fiziski apstākļi tādā pakāpē ietekmē ūdens kvalitāti, ka tiek ietekmēta tā ekosistēmas funkcionēšana, vai arī tiek ierobežotas ūdens izmantošanas iespējas konkrētajiem mērķiem.
Izšķir divu tipu piesārņojuma avotus: punktveida un difūzā piesārņojuma avotus. Tipiski ūdens piesārņojuma punktveida avoti ir: 1) cauruļvadi, pa kuriem ūdenskrātuvēs, upēs, ezeros, jūrās tiek ievadīti pilsētu vai rūpnīcas pilnīgi attīrīti notekūdeņi, vai arī neattīrīti notekūdeņi; 2) lauksaimniecības notekūdeņi; 3) eļļas un naftas produktu izplūde no cauruļvadiem.
Difūzā piesārņojuma avoti ir izkliedēti un tos identificēt, novērtēt ir ievērojami grūtāk. Galvenie difūzā piesārņojuma avoti ir: 1) virszemes notece no lauksaimnieciski izmantojamām zemēm, celtniecības platībām, izdegušiem mežiem; 2)virszemes notece no lauksaimnieciski izmantojamām platībām, kuras piesārņotas ar minerālmēslojumiem, dabīgo mēslojumu (biogēno elementu noteces), pesticīdiem vai sāļiem ūdeņiem; 3) lietus ūdeņu notece no urbanizētām teritorijām; 4) notece no pamestām un ekspluatācijā esošām raktuvēm, karjeriem; 5) vielu izkrišana ar nokrišņiem (sērs, slāpekļa savienojumi, metāli, hlororganiskie savienojumi); 6) noplūdes pazemes un virszemes ūdeņos no atkritumu izgāztuvēm.…
