Alegoriskās pasakas „Dzīvnieku ferma” pamatā ir dzīvnieku sacelšanās pret pastāvošo iekārtu, savu dzīvi fermā. Idejas īstenotājs ir vecākais kuilis Vecais Majors, kurš redzējis sapni pat to, kā dzīvnieki dzīvo patstāvīgi un valda paši pār sevi, bez cilvēkiem. Turpinājumā viņam izdodas šo ideju kultivēt arī pārējo dzīvnieku prātos un viņi aizvien vairāk saprot, cik viņu dzīve ir grūta un bezmērķīgi pakļauta cilvēku vajadzībām. Dzīvnieki sāk apzināties savu vērtību. Kā īstens vadonis viņš ar savu runu cenšas iedvesmot un pārliecināt pārējos:
„Cilvēks ir vienīgā būtne, kas patērē neražojot. Viņš neod pienu, nedēj olas, viņš ir par vāju, lai vilktu arklu, viņš nespēj paskriet gana ātri, lai noķertu trušus. Tomēr viņš ir visu dzīvnieku kungs.”1
Ceļā uz mērķi tiek izmantoti dažādi ideoloģijām raksturīgi simboli un varas īstenošanas paņēmieni, piemēram, Majors iemāca dzīvniekiem revolūcijas dziesmu „Angļu zvēri”, tiek izstrādāta animālisma mācība. …
