Romā zinātne nebija orientēta tik daudz uz teorētisku īstenības apzināšanu kā Grieķijā, bet gan uz praktisku palīdzību administratoriem, valdniekiem, lauksaimniekiem, celtniekiem un karavadoņiem.
Zinātnē parādījās romiešiem raksturīgā iezīme – prakticisms. Viņi jo sevišķi mīlēja praksi. Lielu uzmanību romieši veltīja agronomiskajām zinātnēm, par to liecina vairāki lauksaimniecībai veltīti traktāti(zinātniski sacerējumi). Par arhitektūras augsto līmeni liecības sniedz arhitekta Vitrūvija 10 grāmatas – traktāts „Par arhitektūru”.
Augstu līmeni sasniedza jurisprudence- tieslietu zinātne. Attīstījās romiešu filoloģija. Tika sarakstīti speciāli darbi par pētījumiem gramatikā, par burtu lietošanu, latīņu valodas izcelšanos, par komēdijām un traģēdijām.…
