F. Bārda (1880-1919) ir ļoti talantīgs dzejnieks, kas daudz devis latviešu liriskās dzejas attīstībā, bet tai pašā laikā viņš ir arī ļoti sarežģīta personība.
Viņa dzejoļi pievērš uzmanību ar tēlainību, emocionalitāti un sirsnību. F. Bārda ir ideālists.
Viņš uzstājas pret materiālismu. Marksisms viņam nav pieņemams. (marksisms - politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un nākotnē bezšķiru sabiedrības izveidošanu.)
Viņa daiļrades metode ir romantisms, turklāt savdabīgs.
F. Bārdas skaistuma un dvēseles kults rada arī zināmu naivitāti, pat bērnišķīgumu. Tādēļ F. Bārdam labi padodas bērnu dzejoļi. F. Bārda rūpīgi slīpējis dzejas tehniku, un arī tam ir bijusi sava nozīme mūsu dzejas attīstībā.
Viņa estētisko uzskatu ideālistiskā aplamība sašaurina skatu uz mākslas dažādību.…
