L.Portera un E.Loulera modelis – aptver gaidu teorijas un taisnīguma teorijas elementus. Pēc šīs teorijas: darbinieku sasniegtie rezultāti ir atkarīgi no pieliktajām pūlēm, prasmēm, spējām un savas lomas apzināšanas, savukārt pielikto pūļu līmenis ir atkarīgs no atalgojuma un pūļu un atalgojuma saistības vērtējuma.
Raksturīgu pazīmju teorija – paredz, ka katrs cilvēks pats analizē savu personīgo rīcību, lai noteiktu sev raksturīgās motivēšanas pazīmes.
Stimulēšanas motivēšanas teorija izskaidro atalgojuma un soda lomu cilvēku pašreizējā un nākotnes rīcībā. Saskaņā ar šo teoriju, cilvēku rīcība ir iepriekšējās pieredzes atziņu rezultāts. Šīs teorijas piekritēji uzskata, ka darbinieku var motivēt tikai ar īpaši lietotam atalgojuma metodēm. Atalgojumam jāveic šādas funkcijas: jādod patiess gandarījums, jāpaaugstina atbildība, jāveicina labu darbinieku noturēšana, jāizceļ labākie, jo visi nav jāvērtē vienādi, jāstimulē jaunrade, jāceļ efektivitāte un jāstimulē indivīds. Dažas organizācijas izmanto tradicionālās atalgojuma sistēmas: gabaldarba apmaksu (pēc noteiktiem stundu, nedēļu vai mēneša tarifiem) un laika darba apmaksu (fiksēta atkarībā no nostrādātā laika). Taču, var tik lietotas arī netradicionālās atalgojuma stimulēšanas sistēmas, proti, atalgojums pēc nopelniem un līdzdalība peļņas sadalē. Atalgojums pēc nopelniem paredz diferencētas prēmijas darbiniekiem pēc gada rezultātiem atkarībā no konkrēta darbinieka darba visā laika periodā. Līdzdalība peļņas sadalē tuvina darbiniekus un organizācijas menedžerus kopējā mērķa – peļņas palielināšana – sasniegšanai.7
…
