2Latvijas tiesību vēstures priekšmets, saturs un uzdevumi
TERMINI
3Latvija;
4Valsts;
5Tiesības;
6Vēsture.
VALSTS – 2 veidu pieeja, nozīme:
7vēsturiskā nozīme – vēsturiskā prakse sabiedrības darbībā:
8POLISA – grieķu sabiedrības modelis: pilsēta-valsts; 5000g. “politike” – grieķu valodā pārvaldīt.
POLISA (gr. polis) – pilsētvalsts apzīmējums senajā Grieķijā un senajā Romā. Grieķijā sākumā Δ nozīmēja pili, vēlāk ap pili (akropoli) radušos pilsētu un, beidzot, valsti, t.i., pilsētai piederošo teritoriju un tās iedzīvotājus ar pilsētu kā politisku, militāru un reliģisku centru. Grieķijā Δ lielāko uzplaukumu sasniedza 5. gs. p.m.ē., Romā - 5. – 3. gs. P.m.ē. savu patstāvību Δ zaudēja un tika iekļautas valstī Grieķijā 4. gs. p.m.ē., Romā – 3. – 1. gs. p.m.ē.
Uzbūve tiek veidota uz 2 principiem: tiešā demokrātija un pilsonība.
DEMOKRĀTIJA (gr. dēmokratia < dēmos tauta + kratos vara) – valsts forma, kurā vara pieder tautai, kas to realizē tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumos) vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību; valsts amatpersonas tiek ievēlētas un par savu darbību atskaitās vēlētājiem. Pirmo reizi Δ nodibinājās atsevišķās senās Grieķijas polisās 5. – 4. gs. p.m.ē.
Pilsoņa statuss – brīva cilvēka statuss, arī atsevišķi cenzi – izcelšanās no Atēnu pilsoņiem, vecuma cenzi amatu ieņemšanai. Fenomens grieķi uzdāvina sabiedrībai šo pirmo civilizācijas modeli. Politiskā vara tiek realizēta uz šo noslēgto teritoriju. Polisas nozīme unikāla: rietumu civilizācijas atskaites punkts.;…
