Heliocentrisms (helios - "saule", gr. val.) ir teorija, ka Saule ir Visuma vai Saules sistēmas centrā. Vēsturiski heliocentrisms ir pretējs ģeocentrismam - uzskatam, ka pasaules centrā atrodas Zeme, jo ģeocentrisms nespēja adekvāti izskaidrot novērotās planētu kustības. Sākotnēji heliocentriskā teorija, kas izteikta hipotēzes formā, neizraisīja pretestību un to pat mācīja katoļu universitātēs. Taču vēlāk radās aizdomas, vai tādējādi netiek apšaubīta Bībele, kas burtiskā tās izpratnē – tautas valodā – stāsta par Saules uzlēkšanu un norietēšanu – tā kā to redz cilvēki ikdienas vērojumos. Pats Koperniks uzskatīja, ka jaunā heliocentrisma teorija vislabāk izskaidro Dieva radīto kārtību, jo visums mums ir vislabā Radītāja un kārtības mīlētāja dāvāts. Bet vēlāk arī heliocentrisma teorija nokļuva nopietnu diskusiju centrā, jo to aizstāvēja gan Nikolajs Koperniks, Galileo Galilejs un Johanns Keplers, gan Īzaks Ņūtons. Par heliocentrisma teorijas atbalstīšanu Galilejs sava mūža pēdējos gadus pavadīja ieslodzījumā, bet Džordāno Bruno tika sadedzināts uz sārta.…
