Viena no visplašāk pārstāvētajām viduslaiku kārtām bija zemnieki. Zemnieku dzīvi lielā mērā spēja noteikt valdošās kārtas. Zemnieku dzīvei viduslaikos bija raksturīga nedrošība, slimības, dabas kataklizmas un nelaimes gadījumi, karš un ekspluatācijas spaidi, laupīšana un postīšana, ar ko visbiežāk nodarbojās karavīri. Nenoliedzama bija zemnieku milzīgā atkarība no dabas apstākļiem, kas bija noteicoši viņu labklājībā. Viduslaiku zemnieka dzīvi raksturo galvenokārt smags darbs, kas bieži vien kļuva par iemeslu dažādām slimībām un nespēkam.Mājoklis. Zemnieki dzīvoja vai nu zem viena jumta ar lopiem, vai arī nošķirti no tiem. Lai ziemā nenosaltu, vairums cilvēku dzīvoja lielā šaurībā un saspiestībā, jo tā varēja uz turēt siltumu. Mājās tika celtas no koka, jumtus noklāja ar salmiem, niedrēm vai lubiņām (skaidām). Telpas parasti bija bez logiem, tādēļ gaisma ieplūda tikai pa nelielām atverēm, kuras ziemā gan aizbāza ar salmiem. Grīdas bija no māliem, sienas- no apaļiem baļķiem vai pildrežģa. Pavards bija atklāts- tikai viduslaiku beigās parādījās krāsnis. Dūmi tika izvadīti caur spraugām sienā vai caur durvīm. Kā gaismeklis kalpoja sveķains priedes skals vai kas cits. Tiem zemniekiem, kas dzīvoja ciematos, bija zināmā mērā veicies, jo tā viņi paši varēja izveidot savu autonomiju, ko regulētu noteiktas ciemata tiesības. …
