Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.04.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Cilvēktiesības. Starptautisko tiesību avoti', 1.
  • Konspekts 'Cilvēktiesības. Starptautisko tiesību avoti', 2.
  • Konspekts 'Cilvēktiesības. Starptautisko tiesību avoti', 3.
  • Konspekts 'Cilvēktiesības. Starptautisko tiesību avoti', 4.
  • Konspekts 'Cilvēktiesības. Starptautisko tiesību avoti', 5.
  • Konspekts 'Cilvēktiesības. Starptautisko tiesību avoti', 6.
  • Konspekts 'Cilvēktiesības. Starptautisko tiesību avoti', 7.
  • Konspekts 'Cilvēktiesības. Starptautisko tiesību avoti', 8.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Kas ir cilvēktiesības?    3
  Vai varam runāt par cilvēktiesību problēmām mūsu valstī?    5
  Starptautisko tiesību avoti    7
Darba fragmentsAizvērt

Valstu starptautisko attiecību regulēšanai paredzēts plašs starptautisko tiesību instrumentu klāsts. Pamatā tos var iedalīt divās kategorijās– saistošie un nesaistošie instrumenti. Juridiski saistošie starptautisko tiesību avoti ir līgumi, paražas un starptautisko tiesību principi. Starptautiskie līgumi ir vienošanās starp valstīm. Valstis atzīst līgumu par saistošu, to ratificējot, parakstot vai akceptējot. Valstis, kas jau spēkā esošu līgumu nav parakstījušas, arī var kļūt par tā dalībniecēm, lietojot vienkāršotu procedūru– pievienošanos. Atzīstot līgumu par saistošu, valsts var pievienot atrunas vai interpretējošās deklarācijas, kam ir atšķirīgas juridiskās sekas. Līgumtiesību autoritatīvākais avots ir Vīnes Līgumtiesību konvencija, kas ir paražu kodifikācija. Būtiski ir atzīmēt, ka juridiski saistošo starptautisko tiesību avotu starpā nepastāv hierarhija.
Nesaistošie instrumenti pamatā ietver deklarācijas un rezolūcijas, tomēr, starptautiskajā sabiedrībā iegūstot plašu atbalstu, to tiesiskais statuss var būt arī citāds. Deklarācijām, principiem, vadlīnijām, noteikumiem un rekomendācijām nepiemīt tiesiski saistošs raksturs, bet šiem instrumentiem ir vairāk morāls spēks, un tie sniedz valstīm praktiskus ieteikumus. Juridiski nesaistošiem tiesību avotiem, to skaitā atzītu tiesību ekspertu atzinumiem, ir papildavotu spēks. Tas nozīmē, ka jebkuram paziņojumam, arī augstu valsts amatpersonu paziņojumiem, var būt normatīvas sekas.
Starptautisko tiesību primārais avots ir starptautiskie līgumi, respektīvi, tie ir noteiktai valstij, to grupai, visām valstīm vai, piemēram, tikai konkrētā strīdā iesaistītajām pusēm saistošie starptautiskie līgumi, kuriem nebūt nav jābūt vispāratzītiem. Visautoritatīvākais starptautiskais dokuments, kurā noteikti starptautisko tiesību avoti ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk– ANO) Starptautiskās tiesas statūtu 38.pants. Starptautisko organizāciju rezolūcijas nepieder pie starptautisko tiesību avotiem, taču normatīva rakstura starptautisko starpvalstu organizāciju, īpaši ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas un tās pieņemtās deklarācijas visumā var pieskaitīt pie starptautisko tiesību palīgavotiem.

Autora komentārsAtvērt
Atlants