Nostādinātājos savāktās dūņas ir sanitāri bīstamas, tās satur patogēnās baktērijas un helmintu oliņas. Dūņās var būt smagie metāli un indīgas vielas. Dūņām ir stipra smaka, tās satur 80-99% ūdens. To apstrāde ir sarežģīta un dārga.
Sadzīves notekūdeņos dūņu daudzums var būt 0.1-0.5%. Ražošanas notekūdeņos to var būt ievērojami vairāk. Ja nostādināšanas procesu paātrināšanai lieto reaģentus, dūņu daudzums palielinās 2-2.5 reizes.
Dūņas nosacīti iedala organiskajās dūņās (organisko vielu ir vairāk par 30%) un neorganiskajās dūņās (organisko vielu mazāk par 30%).
Apstrādes tehnoloģiju izvēlas atkarībā no dūņu rakstura. Pareizi apstrādātas dūņas var izmantot augšņu mēslošanai, kā balasta grunti u.c. Dūņās, kurās pēc apstrādes ir smagie metāli, vai citas kaitīgas un bīstamas vielas, jānovieto speciālās bīstamo vielu atkritumu glabātavās.…
