Secinājumi
Latvijas IKP par izpētītajiem gadiem (2002. – 2008.) ataino strauju izaugsmi, kurs rezultātā seko kritums. Tas parāda labklājības stāvokli un pārāk strauju attīstību, kuru nomaina neizbēgams ekonomiskās izaugsmes kritums. Ekonomiskai attīstībai ir jānotiek pakāpeniski. Jo straujāk notiek ekonomikas attīstība valstī, jo smagākas sekas cieš uzņēmumi un valsts iedzīvotāji.
Lielāko daļu Latvijas IKP sastāda pakalpojumu nozare, pēc kā varam secināt, ka vairāk uzmanības jāpievērš tieši ražošanai, tās turpināšanai un attīstībai, kas varētu dot lielāku ieguldījumu IKP. Šajā nozarē ir straujš kritums, bet to var uztvert kā iespēju nākotnei – jo vairāk šobrīd tiks domāts par ražošanas attīstību, jo konkurētspējīgāki varētu būt Latvijas uzņēmumi nākotnē. Uzņēmumu izaugsmei var piesaistīt investīcijas no ārvalstīm, neaizmirstot arī par mazajiem un jaundibinātajiem uzņēmumiem. Tāpat palīdzēt varētu arī nodokļu atvieglojumi un birokrātijas samazināšana.
Manuprāt, pārsteidzoši ir tas, ka zvejniecībai ir tik niecīga daļa Latvijas IKP. Tāpat arī tas, ka zvejniecība ir vienīgā nozare, kuras daļa IKP ir samazinājusies 2003.gadā (par 5204 tūkst. latu), kad citās nozarēs IKP daļa ir palielinājusies. Bet 2008.gadā, kad daudzās nozarēs var vērot kritumu, zvejniecības daļa IKP ir palielinājusies (par 311 tūkst. latu).
…
