1.Nonāvēšana aiz neuzmanības kvalifikācija.
Nonāvēšana aiz neuzmanības (KL 123. pants)
Pēc objekta, objektīvās puses un subjekta nonāvēšana aiz neuzmanības, kas ir mazāk smags noziegums, neatšķiras no slepkavības, tāpēc šo nonāvēšanas veidu norobežošanas kritērijs ir nodarījuma subjektīvā puse. Pantā paredzēto nonāvēšanu var izdarīt aiz noziedzīgas pašpaļāvības, kad vainīga persona ir paredzējusi nāves iestāšanās abstraktu iespēju analoģiskos apstākļos, taču vieglprātīgi paļāvusies, ka konkrētajā situācijā šāds rezultāts tomēr neiestāsies, ka seku iestāšanos ar kādu reālu spēku palīdzību izdosies novērst. Noziedzīgas nevērības gadījumā persona, kas izdarījusi nonāvēšanu, nav paredzējusi nāves ierstāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma faktiskajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja paredzēt sava nodarījuma sekas. Ja persona neparzedzēja nāves iestāšanos un arī nevarēja paredzēt, tas vērtējams kā nejaušas nonāvēšanas gadījums, tāpat kā gadījumi, kad trūkst cēloniskā sakara starp nodarījumu un iestājušos nāvi. Panta otrajā daļā ietvertas divas kvalificējošas pazīmes – divu vai vairāku personu nonāvēšana aiz neuzmanības un nonāvēšana, rīkojoties ar ieroci vai sprāgstošām vielām vai citā vispārbīstamā veidā. Tie būtu gadījumi, kad pieļauta nevērība uzvedībā vai profesionālo pienākumu pildīšanā, kā rezultātā iet bojā vismaz divi cilvēki. Nonāvēšana aiz neuzmanības, rīkojoties ar šaujamieroci, sprāgstošām vielām vai citā vispārbīstamā veidā, tiek inkriminēta neatkarīgi no tā, vai gājis bojā tikai viens vai vairāki cietušie.…
