Secinājumi
1. Uzlabojoties situācijai tautsaimniecībā, arī darba tirgū kopš 2010. gada 2. ceturkšņa ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Kopumā 2011. gadā nodarbināto skaits ir par 2,2% lielāks nekā vidēji 2010. gadā, bet tas joprojām nepārsniedz 2009. gada līmeni.
2. Ieguldījumi cilvēku kapitālā ir izšķirošs faktors produktīvās kapacitātes paaugstināšanai, lai sekmētu virzību uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Šiem ieguldījumiem jānodrošina būtiski uzlabojumi izglītības sistēmas spējā pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām, jāuzlabo visu līmeņu izglītības pieejamība, jāpalielina reģionālo pašvaldību un darba devēju līdzdalība un atbildība profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanā, jārada efektīva mūža izglītības sistēma. Jāstimulē ekonomiskā aktivitāte mazāk attīstītajos reģionos.
3. 2010. gadā straujāka izaugsme bija vērojama primārās nozarēs, apstrādes rūpniecībā, kā arī elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē. Tomēr kopumā nozaru izaugsme vairāk bija balstīta uz produktivitātes pieaugumu, tādēļ pozitīvais efekts uz nodarbinātību bija salīdzinoši neliels. Savukārt, 2011. Gadā ņemot vērā zemās darbaspēka izmaksas, kopumā izaugsme balstās vienlīdz vienādi gan uz produktivitāti, gan nodarbinātību, kā rezultātā pozitīvas izmaiņas ir vairāk jūtamas arī darba tirgū.
4. Nodarbinātību iespaido arī negatīvās demogrāfijas tendences – zemā dzimstība un iedzīvotāju novecošanās.
…
