-
Eiropas un ASV ekonomika periodā starp diviem pasaules kariem
Tātad lielās depresijas laikā, Itālijā kļuva par fašistiski noskaņotu valsti, jo I pasaules karš bija atstājis būtisku iespaidu uz sabiedrību. Tauta gribēja mieru. Tātad arī Itālija bija to valstu vidū, kas noliedza karu un atbalstīja ideju par mierīgu dzīvi. Tomēr, valstis bija bankrotējušas un ar saviem līdzekļiem un ražošanu nepietika, lai atkoptos.
Vācijas ekonomiku krīze ietekmēja nekavējoties, jo tā bija atkarīga no ASV kredītiem, kuru piegāde tika pārtraukta. Visā valstī, īpaši lielajās pilsētās, strauji pieauga bezdarbs, kā rezultātā sabiedrība kļuva neapmierināta, popularitāti ieguva ekstrēmisms. 1932. gadā bezdarba līmenis sasniedza 30%, un vācija vairs nespēja turpināt maksāt reparācijas, tāpēc 1932.gadā, Lozannas konferencē tikai nolemts, ka Vācija pārtrauc reparāciju izmaksu, neskatoties uz to, ka tā bija apmaksājusi tikai 1/8 daļu no kopējās reparāciju summas. 1933. gadā pie varas nāca Ādolfa Hitlera Nacionālsociālistiskā darba partija.
Francijā lielo depresiju sāka izjust 1931. gadā. Bet, tā kā valsts bija lielā mērā pašpietiekama, tad ar to izskaidrojams tas, ka Francijā krīze bija krietni vieglāka nekā, piemēram, Vācijā. Tomēr arī Francijā bija paaugstināts bezdarba līmenis, kā rezultātā pasliktinājās dzīves apstākļi, kas savukārt noveda pie nemieriem, bet vēlāk pie tā, ka popularitāti ieguva sociālistiskā Francijas Tautas fronte.
…
Eiropas un ASV ekonomika periodā starp diviem pasaules kariem. I Pasaules kara sekas. Starptautiskās problēmas: Vācijas reparācijas. Atgriešanās pie Zelta standarta. Lielā depresija ASV un Eiropā. I Pasaules karš aptvēra 4 miljonus kvadrātkilometru lielu teritoriju, un tajā bija iesaistīti ap vienu miljardu iedzīvotāju. Tāpēc šī kara nodarītie zaudējumi būtiski ietekmēja arī ekonomiku pēc kara, ne tikai tā laikā. Karā iesaistītajās valstīs pamazām zuda demokrātija, tās vietā radās stingra valsts regulēšana ražošanā un tirdzniecībā. Radusies tendence bija krasā pretstatā ar rietumu civilizācijas ekonomikas pamatiem. Kardinālās politiskās pārmaiņas vairākās valstīs, ir viens no dziļās krīzes pierādījumiem. Oktobra revolūcija Krievijā, sociālistiskā rakstura revolūcijas Somijā, Vācijā, Ungārijā. Daļā valstu bija ievērojami liela revolūcijas kustības izaugsme, bet kolonijās – antikoloniālā. Šī situācija izraisīja sociālistisko partiju nākšanu pie varas daudzās valstīs.