Šādu bērnu mūsdienās ir ļoti daudz. Liela nozīme ir psihiskajai attīstībai. Garīgi atpalikušie vienmēr ir bijuši visnesaprastākā invalīdu grupa.
Garīgi atpalikušie un citādi atšķirīgi cilvēki – invalīdi bijuši vienmēr. Jo tālāk vēsturē ieskatāmies, viss liecina par to, ka agrāk viņu ir bijis vairāk. Taču senāk, salīdzinājumā ar šodienu, krietni mazāk bērnu ar reizē vairākiem dažādu veidu traucējumiem, nodzīvoja ilgāk par saviem bērnības gadiem.
Kā tiek skaidrots šis jēdziens “garīgās attīstības traucējumi” vairākās grāmatās. Lasot var secināt, ka skaidrojumi atšķiras.
• Zinātniski, garīgo atpalicību sauc par oligofrēniju (no gr. Oligos – mazs, phrēn – prāts).
Teivāns E. raksta šādi (10,12):
• “Garīgi traucētiem jeb garīgi atpalikušiem bērniem ir paliekoši psihiskās darbības un izziņas darbības traucējumi, kurus izraisa organisks CNS bojājums vai nepietiekams tās struktūru anatomiskais un funkcionālais briedums”.
S.Liepiņa raksta (6,8):
• “…garīgā atpalicība, ko raksturo vispārēji un neatgriezeniski sarežģītāko psihiskās darbības (it sevišķi intelektuālās darbības) traucējumi, kas radušies totālu, organisku galvas smadzeņu garozas bojājumu vai nepietiekama tās struktūru anatomiskā un funkcionālā brieduma rezultātā.”
Savukārt citā grāmatā (2,39) ir šāds skaidrojums:
• “Garīgi atpalicis cilvēks ir persona, kas agrīnā attīstības fāzē guvusi ievērojamus un ilgstošus apdāvinātības funkciju kavējumus.”
…
