| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Intelektuālā īpašuma tiesību īpatnības civiltiesību sistēmā | 1 |
| 2. | Komercnoslēpumu tiesiskais režīms | 2 |
| 3. | Neatdzīstamie izgudrojumu objekti | 4 |
| 4. | Preču zīmes pazīmes un to veidi | 6 |
| 5. | Atšķirības starp administrēšanas veidiem un administrēšanas kārtību | 8 |
| 6. | Uzdevums Nr. 7 | 11 |
| 7. | Autortiesību morālā kaitējuma aizsardzība - kriminālatbildības raksturojums | 13 |
Katras valsts nacionālās intelektuālā īpašuma iestādes (kompetentas nacionālas institūcijas, tādas kā patentu un preču zīmju iestādes un autortiesību aģentūras) atbild par administratīvajiem pasākumiem intelektuālā īpašuma tiesību piešķiršanu savā valstī, pamatojoties uz nacionālajiem likumiem un starptautiskiem līgumiem.
Intelektuālais īpašums ir īpašuma tiesību paveids, kas regulē tiesības uz bezķermeniskām lietām – garīgas darbības produktiem, piešķirot īpašniekam monopoltiesības uz šiem garīgas darbības produktiem, kā arī kā nosaka šo monopoltiesību robežas. Intelektuālo īpašumu var raksturot arī kā tiesības uz lietām, kuras rodas cilvēka intelektuālās darbības rezultātā, proti: idejas, izgudrojumi, literārie sacerējumi, dizaini utt.
Intelektuālā īpašumu tiesības ir speciālo civiltiesību apakšnozare, kas aizsargā personas tiesības uz intelektuālās jaunrades rezultātiem. Jaunrades gaitā liekot lietā savas radošās spējas, cilvēki rada literārus,, zinātniskus darbus, skaņdarbus, mākslas darbus, tehniskus izgudrojumus un citus darbus. Intelektuālā īpašumu tiesību mērķis ir nodrošināt, lai persona varētu 1) pati lemt par savas intelektuālās jaunrades rezultātu izmantošanu un 2) saņemt atlīdzību, ja šos intelektuālā darba rezultātus lieto citas personas. Intelektuālā īpašumu tiesības, no vienas puses, garantē subjektam monopoltiesības uz viņa garīgās darbības produktiem un, no otras puses, nosaka šo monopoltiesību robežas. Intelektuālā īpašumu tiesībām ir vairākās apakšnozares: autortiesības, patentu tiesības, dizainparaugu tiesības, preču zīmju tiesības. Šīs apakšnozares regulē attiecīgi likumi: Autortiesību likums, Patentu likums, Dizainparauga likums un likums „ Par preču zīmēm un ģeogrāfiskām izcelsmes norādēm”. Arī komerclikumā regulētas komersanta tiesības uz firmu – komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā – pēc savas juridiskās dabas ir intelektuālā īpašuma tiesības. Visām intelektuālā īpašuma tiesībām ir raksturīgs tas, ka tas aizsargā nevis kuru katru kārtējā ikdienas darba rezultātu, bet gan tādus jaunrades sasniegumus, kas ir jauni, oriģināli, savā ziņā neatkārtojami un atspoguļo autora individuālo pieeju. …
Izskatīti dažādi jautājumi uz kuriem ir uzrakstītas atbildes. 1.Intelektuālā īpašuma tiesību īpatnības civiltiesību sistēmā. 2.Komercnoslēpumu tiesiskais režīms......................................2 3. Neatdzīstamie izgudrojumu objekti.......................................4 4.Preču zīmes pazīmes un to veidi. 5.Atšķirības starp administrēšanas veidiem un administrēšanas kārtību 6.Uzdevums Nr. 7 7.Autortiesību morālā kaitējuma aizsardzība - kriminālatbildības raksturojums
