Secinājumi
Apskatot iepriekšminēto filozofu veikto darbu, sakarā ar sabiedrisko līgumu, nerodas viennozīmīgs viedoklis, jo katrs no šiem autoriem ir izteikuši nosacīti atšķirīgu viedokli, kaut gan būtība ir vienota, un visi atzīst sabiedriskā līguma nepieciešamību, lai arī kāda būtu motivācija viņu pieņemt.
Darbojoties sabiedriskajam līguma ir iespējams noteikt sadarbību valstī starp padotajiem un valdnieku, kā arī padotajiem vienam ar otru. Cilvēki nosaka to, ka viņi visi ir vienlīdzīgi, un tas dod zināmu mierinājumu tautai. Izbeidzas nemitīgā konkurence un nedrošība, kura bija valdījusi līdz šī līguma izveidei. Sadarbojoties valsts iedzīvotāji spēj dot sabiedrībai lielāku labumu, jo visi strādā visu labā, pat ja daži ir pret šo vispārējo labumu, viņi tā vai tā tiek piespiesti darboties kopējā mērķa vārdā, jo iespējams, ka viņi vienkārši paši neapzinās to, ko patiesībā vēlas.
Pēc Ruso teiktā, ja cilvēki apvienojas ar sabiedriskā līguma palīdzību un atsakās no savām dabiskajām tiesībām, viņi saglabā gan sevi, gan savu brīvību.
…
