Likumdevēji jeb politikas veidotāji federālās valstīs ekonomikas stabilizēšanu uzskata par vienu saviem galvenajiem pienākumiem. Ekonomikas lejupslīdes periodā valstī ir augsts bezdarba līmenis, zemi ienākumi un ekonomiskā labklājība samazinās.
Kopējā pieprasījuma un piedāvājuma modelis parāda, kādu „triecienu” valsts ekonomikai rada „lejupslīde”. Šis modelis parāda arī to, kā ar monetārās un fiskālās politikas palīdzību var aizkavēt un novērst ekonomikas lejupslīdi.
Jautājums - Vai politikai jābūt „aktīvai” vai „pasīvai”?
Ekonomikas stabilizācija būtu viegli realizējama, ja politikas efekts būtu tūlītējs, ja veidot politiku būtu tāpat kā vadīt automašīnu. Politikas veidotāji varētu vienkārši piemērot savus instrumentus, lai noturētu ekonomikas stabilitāti, līdzīgi kā, braucot ar automašīnu, viegli noturēt to pareizā ceļā, tāpēc ka automašīna maina virzienu gandrīz tūlīt pēc stūres pagriešanas.
Ekonomikas politikas veidošanu tomēr drīzāk varētu salīdzināt ar liela kuģa nekā automašīnas vadīšanu. Kā stūrējot lielu kuģi, tā veidojot valsts ekonomiku, jārēķinās ar ilgu laiku, kas nepieciešams, lai to ievirzītu pareizajā gultnē. Patiešām politikas veidotāju problēma ir pat daudz sarežģītāka, jo ir grūti paredzēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai ekonomikā notiktu vēlamās izmaiņas.
…
