Senās Romas likumi vairāk veicināja naudas ieguldīšanu zemē un lauksaimniecībā nevis ražošanā un tirdzniecībā.
Apstrādes un ražošanas rūpniecība salīdzinājumā ar lauksaimniecību bija neliela.
Lielākā ražošanas nozare Romā bija akmeņu ieguve, kas nodrošināja akmeņus priekš lielām celtnēm un projektiem, kā arī metālu ieguve, priekš dažādiem rīkiem un ieročiem.
Plaši tirdzniecības maršruti tika nodibināti uz sauszemes un jūrā.
Romiešu ceļi ir ilgstošs mantojums no romiešu kundzības, un daudzi tiem tiek izmantoti vēl šodien.
Ieguvums no lielā ceļu tīkla bija preču pārvadāšana, ērtāka tirdzniecība, bet tās nozīmīgākais mērķis bija ātra mobilizācija leģionos.
Romas Impērijas sabrukums
Parasti tiek minēts, ka Romas impērija ģeogrāfiski bija izpletusies pārāk plaši līdz kļuva neiespējami to pārvaldīt, trūka arī resursu; izstiepto robežu aizsardzībai bija nepieciešama milzīga armija.
Tas prasīja ļoti lielus resursus; savukārt šo resursu mobilizēšanai nācās izveidot daudzskaitlīgu birokrātisko aparātu.
Politiskās sāncensības rezultātā turpinājās pilsoņu kari, kas iztukšoja valsts kasi, iznīcināja cilvēkus un noplicināja laukus.
…
