Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Jaundzimušais', 1.
  • Referāts 'Jaundzimušais', 2.
  • Referāts 'Jaundzimušais', 3.
  • Referāts 'Jaundzimušais', 4.
  • Referāts 'Jaundzimušais', 5.
  • Referāts 'Jaundzimušais', 6.
  • Referāts 'Jaundzimušais', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Katrs jaundzimušais ir īpašs šajā lielajā pasaulē. No bērna piedzimšanas brīža sākas viņa attīstība. „Beidzot tu esi klāt!“ domā laimīgie vecāki, ieraugot un uzmanīgi aptaustot bēniņu, uzreiz pēc dzimšanas. Viņi glāsta bērniņu un smaržo, tāpat kā mazulītis ir savās pirmajās dzīves stundās bezgala vērīgs.
Kas ir pats pirmais un svarīgākais, ko vecāki var dot savam mazulim? Tuvību! Ādas - ādas kontaktu. Guļot uz māmiņas vēdera visi jaundzimušie nomierinās, jo sajūt pazīstamo smaržu, sirds ritmu un siltumu. Ja to nevar dažādu apsvērumu dēl veikt māte, tad šo uzdevumu jāuzņemas jaunajam tētim – jāceļ augšā krekls un jāliek bēbītis uz krūtīm. Pētījumi ir pierādījuši: vienalga, vai mazulīti samīļo māmiņa vai tētis, galvenais ir tas, ka tik mīļi pasaulē sveikti bērniņi attīstās līdzsvarotāk un labāk.
Bērnam jau pirmajās dzīves stundās ar vecākiem rodas bezgala dziļa, neizmērojama un mīļa sasaiste, kas ir dzīva visa mūža garumā. Gan māmiņu, gan bērnu pārpludina laimes hormons: nekad sievietes asinīs nav tik daudz oksitocīna, kā pēc dzemdībām. Tas ir hormons, kuram franču izcelsmes ķirurgs Mišels Odents ir devis „mīlestības“ hormona nosaukumu. Oksitocīns padara pārlaimīgu, pilnīgi iemīlējušos un bezgala atkarīgu no mazā cilvēciņa, kas atpūšas māmiņas rokās!

Autora komentārsAtvērt
Atlants