Cilvēci visos tās pastāvēšanas daudzajos gadu tūkstošos neatvairāmi ir pavadījis nozieguma un soda motīvs. Pati smagāka allaž ir bijis nāvessods, ko izpildīja visdažādākajos veidos un paņēmienos. Šajā rituālajā divvienībā sava vieta ir arī bendēm – personai vai varai, kura izmantojot vardarbību, dzīvē realizēja likuma gribu.
Filosofiski vērtējot, bende fiziski ir nozieguma pretinieks, kurš var gan ciest līdzi notiesātajam, gan pagarināt viņa ciešanas. Kā fiziskai personai, bende ir svarīga nozīme vēsturē, tai ir piešķirta īpaša nozīme augstākā sprieduma izpildē, bet tai pašā laikā bende bija atstumts no sabiedrības – dažviet pat tika atzīmētas bendes mājas vai arī bendei bija jānes savs pienākums visu mūžu un jānodod tālākām paaudzēm.
Tas kā izpildīja sodu bija atkarīgs no pastāvošās kārtības, tā piemēram – nāvessoda piespriešanas gadījumā senie ģermāņi ievērojuši paražu, ka to jāizpilda pašam jaunākajam kopienas vai pilsētas loceklim. …
