Communication is health,/communication is happiness,/ communication – he muttered.” Septimuss romānā “Deloveja kundze” atklāj ne tikai to, kā izpaužas PTSD, bet arī to, kā ar to var cīnīties. Viņš parāda, cik neapšaubāmi svarīga ir komunikācija cilvēku starpā. Gan tieši šajā, Septimusa, gadījumā, gan vispār ikdienā. Ja ārsts būtu vairāk ieklausījies Septimusā, vairāk komunicējis ar viņu, nevis automātiski uzstādījis diagnozi vai arī, ja Septimuss pats būtu spējis vairāk izpaust savas emocijas un nepaturēt tās sevī, viņa stāsts, iespējams, nebūtu beidzies ar pašnāvību. Arī romānā “Lopkautuve Nr.5” ar Billiju vajadzēja vairāk komunicēt. Viņa gadījumā to vajadzēja darīt viņa bērniem, drīzāk meitai, kura apciemoja tēvu, taču nekad īsti viņā neieklausījās un uztvēra viņu par pilnīgi vājprātīgu. Varbūt, ja Billijs kādam izstāstītu savus pārdzīvojumus, viņa murgi un pastāvīgā ceļošana laikā kaut vai uz laiku norimtos. Billijs vairāk neizjustu vajadzību doties un pavēstīt par saviem piedzīvojumiem pasaulei. Tas, ko es iemācījos pateicoties šiem romāniem un to kara samaitātajiem varoņiem – komunikācija ir atslēga.
…
