• Kustība, nevis skola (angļu-amerikāņu pretstatā kontinentālajai)
• Galvenais filosofijas uzdevums: padarīt skaidru valodas jēgu
• (-) ierobežotība; individuālas problēmas; nav vienotas pieejas; nevis teorija, bet aktivitāte; orientēšanās uz faktiem
• (+) nav neskaidrību; izteiksmes skaidrība; zinātniska pieeja; apgalvojumu un teikumu analīze
• Cēloņi: filozofiskās valodas atrautība no realitātes, neskaidrība; attālināšanās no ikdienas valodas un veselā saprāta
• 1920. Gadā matemātiķi, filosofi un zinātnieki nodibina grupu – Vīnes pulciņu – kuras mērķis ir zinātņu apvienošana (skaidrības kritērijs, verifikācijas princips)
Loģiskais atomisms (Bertrans Rasels 1872.-1970., britu filozofs, vēsturnieks, matemātiķis, pacifists, racionālists. 1950.g. Nobela prēmijas literatūrā laureāts.
• Sākuma punkts - matemātika
• Ja matemātisku teoriju var atvasināt no dažām loģiskām aksiomām, tad kāpēc gan tas nebūtu iespējams filosofijā?
• Koncentrēšanās uz “faktiem”
• Analīzes mērķis: katram apgalvojumam jābūt adekvātam realitātes attainojumam
• Valoda sastāv no unikāla vārdu sakārtojuma, un valodas jēga atkarīga no tā, cik precīzi šie vārdi atspoguļo realitāti
• Problēma: var vairāk vai mazāk precīzi novērtēt atomiskos spriedumus
• “zirgs ir balts” (zirgs+balts), bet vai var:
• “visi zirgi ir balti” (kā pārbaudīt?)
Loģiskais pozitīvisms
• Rūdofs Karnaps (1891.g. – 1970.g.) Vācu/ASV filozofs. Viens no Vīnes pulciņa redzamākajiem pārstāvjiem, loģiskā pozitīvisma pārstāvis. Idejas: fenomenālisms, modālā loģika, mākslīgās valodas, paradigma.
…
